Santa Ķere no Ogres pamatskolas zina visvairāk apvidvārdu
Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21.februārī, uz pasākumu Eiropas Savienības mājā bija pulcējušies Latviešu valodas aģentūras organizēto konkursu laureāti no visas Latvijas. Spēles beigās tika noskaidroti vislabākie apvidvārdu zinātāji - Santa Ķere no Ogres pamatskolas 6.b klases un Līva Strazdiņa no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases -, kuras saņēma pasākuma rīkotāju sarūpētās balvas.
Vairāk nekā piecdesmit pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem valodu uzņēmums "Skrivanek Baltic" piedāvāja iepazīt dzimtās latviešu valodas bagātību, organizējot spēli "Vai zini šo vārdu?". Spēles uzdevums bija uzminēt apvidvārdus - vārdus, kurus lieto kādā noteiktā apvidū un kas nav literārās valodas leksika, bet kas ir viens no tās bagātināšanas avotiem.
Skolēnu apvidvārdu zināšanas bija bagātīgas, tāpēc bez pūlēm tika atminēti tādi vārdi kā tupenis un buļba (kartupelis), krizdoles un stiķenes (ērkšķogas), kaiva (kaija), skotele (priekšauts), dardedze (varavīksne), česnāki (ķiploki), ķisens (spilvens), ciskadrilla (velosipēds), knauši (odi), kunna (varde), sērmūkslis (pīlādzis), sābris (kaimiņš),
Mazāk zināmi un grūtāk atminami skolēniem izrādījās vārdi: žugura (stārķis), kušķiņi (jēri), vaiduot (slimot), rupucs (krupis), skutuls (bļoda), aizgore (aizkrāsns).
Bija arī kuriozi - ar Kurzemes pusē lietoto vaboles apzīmējumu bambel daži spēles dalībnieki saprata bumbieri vai konfekti, savukārt kurčiks (tītars) izklausījās pēc cigaretes vai gurķīša. Arī par darbības vārda pepināt (karsti žāvēt zivis) nozīmi domas dalījās, un izskanēja tādi varianti kā pīpēt, tipināt, raudāt un cepināt. Latgales puses apvidvārdā patmaļis (dzirnavas) skolēni piedāvāja saukt platmali, patmīli, nomali vai mēteli. Sipisniks (biezpiens) bērniem izklausījās pēc sienāža, bet spindzenes dažiem puiškāniem (zēniem) šķita piemērots apzīmējums meitenēm (merģelēm), nevis lapsenēm.
Valodu uzņēmums "Skrivanek Baltic" jau otru gadu iesaistās Starptautiskās dzimtās valodas dienas pasākumos, lai kopā ar Latviešu valodas aģentūru aicinātu gan bērnus, gan pieaugušos pievērst lielāku uzmanību valodu daudzveidībai un savas dzimtās valodas skaistumam.
2011. gada 22. februārī, 14:34, Jauniešiem
Ogrenet
Jaunākie komentāri
vax : Lai trenē cilvēks atmiņu , vēlāk tas palīdz saprast ka ir lietas kas jāzin un tādas kuras nav nepieciešamas. Mūsdienās principā nav jēgas zināt visu , daudz racionālāk ir zināt sistēmu KĀ ATRAST vissu un ļoti plašu virspusēju zīnību bagāžu , padzilāintāt da jebko vairs nav problēma problēma ir ZINĀT ko tiešu kur tieši un kā tieši :) Pirmkārt cilvēku ar visādu "Dumu zinību" palīdzību iemāca DOMĀT kautkāda loģiskā secībā un tālāk jau nāk galvenais "Papildināšanas tehnoloģijas" pirmais ko iedzina galvā kārtīgi rietumnieki "Spēju meklēt analīzēt arvien jaunu informāciju" , reziēm ļoti negaidītas lietas palīdz domājāšanas treniņam kaut vai vienas lietas vaitas vai priekšmeta nosaukumi dažādās valodās un dialektos :):) Piemēram man ar savu mūzseno Nix bija ļoti viegli Francijā , liela daļa bij pārliecināts ka es kaut kas ar dārglietām saistīts jo franciski tā sauc "Juvelieru svarus"
Jautājums...un kam to visu bērnam "stumt " galvā...dzīvē noderēs :D
Gudrs bērns ja tik daudz dumjību zin :):)